Ceļojuma odziņas:
Cenā iekļauts:
Cenā nav iekļauts:
FRANCIJA
Galvaspilsēta. Parīze
Platība. 550 000 km²
Ģeogrāfija. Francija ir vislielākā Eiropas Savienības valsts. Tā stiepjas no Ziemeļjūras līdz Vidusjūrai. Francijas ainava ir ļoti daudzveidīga, austrumos un dienvidos slejas kalni, ietverot Alpu virsotni Monblānu (4810 m), kas ir augstākais punkts visā Rietumeiropā. Francijas zemieņu teritorijā ir četru upju baseini — ziemeļos Sēna, uz rietumiem plūstošās Luāra un Garonna, visbeidzot, Rona, kas no Ženēvas ezera ietek Vidusjūrā.
Klimats. Atlantijas okeāna ietekmē veidojas maigs klimats. Okeāna piekrastē un centrālajā daļā izteiktas gadalaiku maiņas, tomēr temperatūra reti ir zemāka par 0° C. Vidusjūras piekrastē - karstas, sausas vasaras un maigas, mitras ziemas.Ziemeļfrancijai raksturīga viegli viļņota zemes virsma un vēss, mitrs klimats, savukārt iekšējos rajonus saposmo Centrālā masīva kalni. Dienvidos Vidusjūras klimata ietekmē ir sauss un silts, bieži sastopamie lavandas lauki veido tipisku Provansas reģiona ainavu. Izcirsto mežu vietā šeit aug mūžzaļo cietlapju krūmi.
Iedzīvotāju skaits. 64,3 miljoni
Valoda. Franču valoda, bet izplatītas arī bretoņu, basku un korsikāņu valodas
Reliģija. Katoļi (81%),pārējā daļa - protestanti, musulmaņi u.c.
Nacionālie ēdieni. Franču virtuve ir viena no izsmalcinātākajām Eiropā. Ēdiena gatavošanai un baudīšanai ir svarīga vieta franču kultūrā un dzīvesveidā.Alpu reģionā Savojā, kur atrodas lielākā daļa Francijas kalnu slēpošanas kūrortu, ievērojama vieta ēdienkartē ierādīta sieram. Vispopulārākais ēdiens ir fondī (Fondue savoyarde), ko gatavo no karstā baltvīnā izkausēta siera. Katliņu ar fondī novieto galda vidū, zem tā aizdedz spirta lampiņu, lai siers nesarec. Atsevišķi pasniedz gabaliņos sagrieztu, nedaudz apkaltušu maizi, kartupeļus vai pat augļus. Katrs pie galda sēdošais uzdur uz garas dakšiņas gabaliņu maizes un mērc to putojošajā siera masā. Fondī neēd vienatnē. Tas nav vienkārši ēdiens, bet gan savdabīgs rituāls, kas tuvina cilvēkus kopīgas maltītes laikā. Ļoti populāra ir arī raklete (Raclette savoyarde) – karsts, kausēts siers, ko pārlej vārītiem kartupeļiem un kūpinātai gaļai un pasniedz ar sālītiem gurķīšiem. Vēl viens izteikts Alpu reģiona ēdiens ir „Tartiflette“ – sacepums no kartupeļiem, cūkgaļas un tradicionālā siera „reblošona”. Gaskoņā gatavo krāšņāko kāpostu zupu Francijā, ko pasniedz divos veidos: ar sālītu speķi, confit d’ oei un baltajām pupiņām. Confit d’ oie ir īpašā marinādē konservēta mājputnu gaļa. Tā kļuvusi par provinces tradicionālu maltīti un to pagatavo ne tikai no zosu, bet arī no pīļu, vistu, fazānu, tītaru, irbju un arī cūkas gaļas.Pavisam atšķirīgas ir Basku zemes pavāru gatavotās maltītes. Tur gan arī iecienītas Gaskoņā populārās pikantās zupas, bet uzturā daudz lieto arī Atlantijas okeāna zivis. Tās pasniedz īpaši sagatavotas. Izmeklēti ir maltītēm dotie nosaukumi. Piemēram, pikanta zivju zupa ttorro vai arī sālīta kaltētā zivs ķiploku mērcē morue pil-pil. Šie nosaukumi liek domāt par Spānijas tuvumu.
Alkaholiskie dzērieni. Ikvienu francūža maltīti grūti iztēloties bez vīna, ko bieži izmanto arī ēdienu gatavošanai. Vīnogu vīna darīšanas ziņā Francija pasaulē ir otrajā vietā, tūlīt aiz Itālijas.
Ko sagaidīt?
Ko tur var darīt un redzēt?
Vērts likt aiz auss!